Kāds izskatās Tavs ikdienas darbs uzņēmumā?
Kafija ar kolēģiem no rīta, kas ir tikpat kā neizbēgama ikdienas sastāvdaļa. (pasmaida un aizdomājas) Man kā vadītājai ir jāorganizē viss aprūpes process. Tas ir ļoti atbildīgs darbs. Praktiski tas bieži vien nozīmē, ka ir jākomunicē ar visām iesaistītajām pusēm. Tā ir komunikācija ar klientiem, viņu radiniekiem, aprūpētājiem un citām iesaistītajām pārstāvniecībām. Saziņa pārsvarā notiek telefoniski. Tiek noskaidrots, kas kuram aktuāls. Nepieciešamības gadījumā aizbraucam pie klienta. Tas tiek darīts gadījumos, kad nevar kādu lietu atrisināt telefoniski (piemēram, ekspektāciju nesakritība, pārpratumu cēloņa noskaidrošana, aprūpes kvalitātes pārrunāšana). Pie ikdienas darbiem pieder, protams, atskaites un sadarbība ar sociālo dienestu, kā arī konsultācijas – ko labāk darīt, kā risināt.
Ko Tu personīgi gūsti no šī darba? Kāda ir Tava pieredze šai jomā?
Tas noteikti ir gandarījums par iespēju reāli palīdzēt cilvēkam. Ir patīkami sajust un apzināties, ka tas, ko es varu pastāstīt / ieteikt, ir noderīgs klientam. Mani piesaistīja studiju gados karitatīvā sociālā darba studentu dzīve, neskatoties uz to, ka pati tai laikā studēju sabiedriskās attiecības. 2. kursa laikā sapratu, ka vēlos mainīt studiju virzienu uz jau pieminēto sociālo darbu un apgūt nepieciešamās zināšanas. Varētu teikt, ka izvēlējos profesiju pēc aicinājuma.
Šobrīd man ir 15 gadu darba pieredze sociālajā sfērā: 4 gadus nakts patversmē, 10 gadus sociālajā dienestā un tagan uzņēmumā SIA MĀJAS APRŪPE. Arī mērķa grupas ir bijušas dažādas, ar kurām ir strādāts: bezpajumtnieki, ilgstošie bezdarbinieki u.c. Risināti ar sociāliem aprūpes centriem saistīti jautājumi.
Tavas vērtīgākās atziņas, saskaroties ar ikdienas darba realitāti?
Mani patīkami pārsteidz tas, ka daudzi aprūpētāji šo darbu dara ar sirdi, jo viņiem tas patīk un ir svarīgi. To var novērot, ikdienā komunicējot ar aprūpētājiem. Viņi atklāti par to runā un dalās ļoti vaļsirdīgi, nepiespiesti, brīvi. Aprūpētājiem ir svarīgi izjust sava darba vērtību.
Šādam aprūpētāju atbalstam ir vitāli svarīga nozīme, kad cilvēks ir nonācis krīzes situācijā un pats nevar tikt galā ar savu ikdienu. Viena no lietām, ko parasti cilvēki piedzīvo šādās situācijās, ir apjukums. Viņi nezina, kur vērsties pēc palīdzības, reizēm pietrūkst informācijas, vai ir vienkārši pārāk satraukti, lai spētu pieņemt racionālus lēmumus un attiecīgi rīkoties.
Manuprāt, “aprūpe” nav tas veiksmīgākais vārds, kā raksturot šo darbu. Aprūpēt var mazu bērnu, bet vecam cilvēkam vairāk ir nepieciešams sniegt atbalstu, palīdzību. Daudzos gadījumos cilvēkam, kuras šis atbalsts būtu nepieciešams, ir ļoti grūti pašam to lūgt. Katram no mums ir sava pašcieņa, kas reizēm darbojas kā bremžu mehānisms, atsakoties pieņemt vai prasīt pēc palīdzības. Tādēļ aprūpes darbā ir svarīgi visu darīt ar cieņu un pat zināmu pietāti pret otru cilvēku.
Kādām, Tavuprāt, ir jābūt personības īpašībām / iezīmēm cilvēkā, lai varētu veikt aprūpes darbu?
Bez šaubām, cilvēkam ir jābūt zināšanām un prasmēm, lai veiktu šo darbu. Tas nepieciešams, lai veidotos labāka izpratne par klienta situāciju. Neapšaubāmi, empātija spēlē milzīgu lomu, kā arī spēja būt pacietīgam, uzklausīt, saprast, iedziļināties. Aprūpētājam ir jāmīl cilvēki, lai varētu tik nesavtīgi un ar sirdi darīt šo darbu, kas manuprāt, ir galvenā lieta.
Kāds būtu Tavs ieteikums tiem, kas grib kaut ko darī vai dot šai jomā?
Nāciet strādāt SIA Mājas aprūpe (pasmaida). Vienmēr ir iespēja iet mācīties, apgūt jaunas zināšanas, uzzināt vairāk par sfēru, kas vai nu palīdzēs nostiprināt savu izvēli, vai arī ātrāk saprast, ka, iespējams, ir jādarbojas citā jomā. Aprūpes joma pati par sevi prasa cilvēcību, iecietību un pacietību. Šajos laikos cilvēki viens otram nepietiekami velta laiku un uzmanību. Aprūpētāji ir tie, kas to var sniegt tiem, kuriem tā visvairāk ir nepieciešama.
Kādu Tu redzi nākotni aprūpes sektorā?
Sabiedrība noveco, kas ir nenovēršani, un ar to būtu jārēķinās visiem. Tas nozīmē, ka mums būs jārūpējas par saviem senioriem, jāiesaistās viņu ikdienas organizēšanā un atbalsta sniegšanā. Katram pašam ir jāsāk parūpēties par savu tuvāko – mammu, tēti, vecvecākiem. Kuri ir palikuši vieni un vientuļi, tur visai sabiedrībai ir jārūpējas kopā.
SIA Mājas aprūpe
19.09.2019.