JAUNIE PROFESIONĀĻI – VĒRTĪBA MŪSU KOMANDĀ

Mēs patiesi lepojamies ar to, ka mūsu komandā turpina ienākt jauni, zinoši speciālisti. Tas vairo ne tikai mūsu prieku par komandas paplašināšanos, bet arī ļauj nodrošināt pēc iespējas daudzveidīgāku un kvalitatīvāku pakalpojumu klāstu mūsu klientiem. Mūsu jaunais kolēģis – ergoterapeits Romāns Narme – dalās stāstījumā, kā viņš ir nonācis pie profesijas izvēles un kā viņš redz jomas attīstību turpmāk.

 


Kā nonāci pie savas profesijas izvēles? Varbūt kāds bērnības notikums / sapnis?

Pēc 12. klases par ergoterapeita profesiju neko nebiju dzirdējis. Patiesībā pat neskatījos medicīnas jomas virzienā. Iestājos sociālā darba profesionālā studiju programmā Latvijas Universitātē (LU), studiju laikā figurēja arī vārds “ergoterapija”. Pēc bakalaura arī strādāju kādu laiku šajā jomā, taču tas šķita vienmuļš darbs. Sanāca paralēli strādājot pabeigt arī LU profesionālās maģistra studijas programmā “Rakstiskā tulkošana”. Pazinu vairākus fizioterapeitus, viņi pastāstīja par to, ka rehabilitācijas nozarē strādā arī ergoterapeiti, kuri darba tirgū ir pieprasīti. Palasīju vairāk par šo profesiju, šķita interesanta, tādēļ nolēmu pieņemt izaicinājumu, lai 4 gadus studētu kaut ko jau krietni sarežģītāku Rīgas Stradiņa universitātē. Un tā arī bija – 1. kursā paralēli studijām tā īsti strādāt nebija iespējams, lielās mācību noslogotības dēļ. Tie kursabiedri, kuri strādāja, lielākā daļa “izkrita” fizioloģijā, bioloģijā, anatomijā.

Tavi ieteikumi cilvēkiem, kuri ir profesijas izvēles priekšā?

Mani ieteikumi – nebaidieties meklēt to profesiju, kura Jums patīk,  pat tad, ja tas aizņems nedaudz vairāk dzīves gadus nekā Jūs bijāt plānojuši. Vienmēr ir iespēja pārkvalificēties, nodarboties ar kaut ko citu. Svarīgākais ir tas, lai šajā profesijā jūtaties komfortabli, lai ir vēlme celties no rīta un doties uz darbu. Arī finansiālais aspekts, protams, ir svarīgs mūsdienās. Man patīk savā profesijā tas, ka ir tiešām vairākas rehabilitācijas jomas, kurās var darboties. Daudzi nemaz nenojauš, ka ergoterapija ir radoša, ar mērķi veicināt veselību. Ergoterapija nav tikai tehniskie palīglīdzekļi, mājas vides pielāgošanas rekomendācijas, roku vingrinājumi. Tajā ietilpst arī grūtību mazināšana konkrētas nodarbes veikšanā, ja pēkšņi iestājas funkcionāla nespēja. Tās ir dažādu adaptīvo metožu, tehniku mācīšana nodarbēs, kuras cilvēkiem ikdienā ir svarīgas – ēšana, ģērbšanās, mazgāšanās, tualetes apmeklēšana, pārvietošanās. Mūsu profesijā ir arī kognitīvo funkciju trenēšana, piemēram, senioriem, demences klientiem, personām pēc pārciesta insulta, kuriem pasliktinās atmiņa, domāšana un uzmanības noturība kļūst gausāka utt.

Nebaidieties meklēt to profesiju, kura Jums patīk,  pat tad, ja tas aizņems nedaudz vairāk dzīves gadus nekā Jūs bijāt plānojuši.

Tava kā profesionāļa rekomendācijas, kā uzlabot veselību, pašsajūtu, fizisko labsajūtu ikdienā?

Lai saglabātu labu veselību, par to ir jārūpējas regulāri. Pēc iespējas vairāk jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. “Visslinkākais” orgāns ķermenī ir muskuļi. Ja tie netiek darbināti, tie var ātri atrofēties. Manuprāt, viens no svarīgākajiem ietekmējošajiem faktoriem ir nervozitāte, stress. Viegli jau pateikt, ka no tā ir jāizvairās mūsdienu straujajā dzīves ritmā. Jāatrod kāds veids, kurš palīdz pēc darbadienas “atslēgties” no rūpēm. Vienam tā var būt pastaiga svaigā gaisā pie jūras, upes, ezera, citam jau pieminētās fiziskās aktivitātes. Un noteikti jāuzsver veselīgais uzturs. Nav jāpārspīlē, bet veselīgu pārtiku uzturā jālieto. Vēl būtu nepieciešams izvairīties no sēdoša darba. Vai, ja visu dienu jāsēž, tad vismaz ik pēc 45 min piecelties, pastaigāt. Ķermenis jau pats norāda uz to, ka tam nepieciešama kustība – vēlamies izstaipīties, pakustēties.

Tava pieredze uzņēmumā SIA Mājas aprūpe?

Šogad jūnijā pabeidzu studijas un uzreiz pēc izlaiduma sāku strādāt par ergoterapeitu uzņēmumā SIA “Mājas aprūpe”. Par šādu iespēju esmu ļoti priecīgs, jūtos uzņēmumā gaidīts un nepieciešams. Tas noteikti ir ieguvums uzņēmumam, jo līdz šim neviens ergoterapeits nav strādājis uzņēmumā. Esmu pirmais un varu izteikt savu kā profesionāļa viedokli, kurā mana komanda ieklausās. Mani pienākumi un ikdienas darbi uzņēmumā vairāk saistīti ar konsultācijām un nodarbībām pie klientiem mājās. Darbs ir interesants, jo situācijas ir ļoti dažādas. Studiju laikā ieguvu praksē pieredzi darbā ar pacientiem / klientiem rehabilitācijas centros, kas ļoti labi iemācīja veikt tiešo darbu ar klientiem. Vispirms tiek novērtētas klientu nodarbes veikšanas spējas. Paralēli jānovēro fiziskā vide klienta mājās, lai varētu izvērtēt tās pieejamību, modifikācijas nepieciešamību. Tiek sagatavotas profesionālas rakstiskas rekomendācijas klientam un viņa tuviniekiem. Tāpat uzņēmumā veicu teorētiskas un praktiskas apmācības, lai aprūpētāji varētu veikt fizisku darbu, nekaitējot savai veselībai. Darbinieki tiek izglītoti par ergonomikas pamatprincipiem un tehniskiem palīglīdzekļiem, kas atvieglotu klientu pārvietošanu, saudzējot savu veselību.

Kas Tev patīk / nepatīk jomā, kurā Tu darbojies?

Nepatīk atrasties ilgstoši birojā. Darbu var padarīt dinamiskāku, ja saplāno izbraucienus ārpus biroja telpām. Sēdošs darbs neveicina muguras veselību, tādēļ labprāt pastāstu par pareizu sēdēšanas pozu, ergonomisku darba vidi pie datora arī saviem kolēģiem. Neliela konsultācija darbiniekiem. Patīk tas, ka var satikt dažādus cilvēkus un dalīties ar savām zināšanām, kas viņiem tajā brīdī palīdz. Vislabākais gandarījums jau ir tas, ka klients ir apmierināts, tuvinieki priecīgi un pateicīgi par ieguldīto darbu.

Tavas vērtīgākās atziņas, saskaroties ar jomas izaicinājumiem Latvijā?

Atziņa – cilvēki Latvijā vēl neapzinās iespējas, kuras var sniegt aprūpe mājās. Daudzi domā, ka tā ir tikai pabarošana, autiņbiksīšu nomainīšana, apmazgāšana ar mitrajām salvetēm, mājas uzkopšana.

Ergoterapeita konsultācija var sniegt klientam un viņa tuviniekiem izpratni un pārliecību, ka ir iespējams ar dažādiem palīglīdzekļiem, vides sakārtošanu un padomiem padarīt klienta aprūpi vienkāršāku, mazināt arī tuvinieku pārdzīvojumus, kas parasti ir diezgan lieli akūtajā posmā.

Vientuļiem senioriem noteikti ieteiktu pakalpojumu Video Vizīte. Tā ir attālinātās aprūpes iespēja, kas var nodrošināt regulāru sekošanu līdzi seniora ikdienai, palīdzot viņam pašaprūpes procesā.

Kādu Tu redzi nākotni pārstāvētajā jomā?

Nākotni jau pirmajā kursā studējot redzēju labu, jo apzinājos, ka profesija ir pieprasīta, nepieciešama, tātad arī vērtīga. Ergoterapeitu saime Latvijā nav nemaz tik liela, salīdzinot, piemēram, ar fizioterapeitiem. Varētu būt ap 200 profesionāļiem. Ar katru gadu studiju programma kļūst populārāka. Nākotni konkrēti šajā uzņēmumā redzu vairāk ar savām piedāvātajām ergoterapeita konsultācijām, nodarbībām, piemeklējot atbilstošākos risinājumus, tehnisko palīglīdzekļus, apmācības.

Kādi būtu Tavi ieteikumi jomas uzlabošanā?

Ieteikumi aprūpes jomas uzlabošanā – turpināt pilnveidoties, ņemt labos piemērus no Skandināvijas, Rietumeiropas valstīm. Ergoterapijas jomā jāskatās, kā ies ar pieprasījumu pēc pakalpojumiem. Iespējams, ka būs nepieciešams paplašināties – nākotnē varētu būt vēl kāds ergoterapeits uzņēmumā ar “svaigākām” idejām.

Tavs aicinājums Latvijas iedzīvotājiem / organizācijām / valsts institūcijām?

Aicinājums Latvijas iedzīvotājiem – nebaidīties, nekautrēties runāt par savu vai kāda ģimenes locekļa situāciju, proti, meklēt palīdzību priekš sava tuvinieka, kuram zudušas spējas pilnvērtīgi veikt pašaprūpi. Bieži vien senioriem nepieciešama sociālā mijiedarbība – komunikācija ar aprūpētājiem uzlabo garastāvokli, ceļ pašvērtējumu, rosina kognitīvās funkcijas. Iedzīvotājiem jāpievērš tam pastiprināta uzmanība. Protams, daudz kas mūsdienās ir atkarīgs arī no labklājības līmeņa. Rietumeiropā dzīvojot ļoti reti redzēju seniorus, kas nebūtu apmierināti ar dzīvi. Jātiecas uz sabiedrību, kas būtu laimīgāka, apmierināta ar dzīvi. Organizācijas un valsts institūcijas varētu to veicināt, ja pārietu uz Labklājības valstu domāšanu. Tam gan nepieciešama savstarpējā sadarbība, kopīgs mērķis un neatlaidīga virzība uz to.


Gribam uzsvērt, ka darbinieki mums ir svarīgi, un tā ir vērtība, lepojamies ar viņiem. Kā teicis veiksmīgais uzņēmējs Ričards Brensons:

Klienti nav pirmajā vietā, darbinieki ir pirmajā vietā. Ja parūpēsieties par darbiniekiem, viņi parūpēsies par klientiem.

 

SIA Mājas aprūpe

25.07.2019.